Stenfordas zinātniece: vienkāršas psiholoģiskas izmaiņas var tevi padarīt veiksmīgāku
A Stanford scientist says a simple psychological shift can make you more successful

Aizvien pieaugošs pētījumu daudzums liecina - lai gūtu panākumus, attiecības pašiem ar sevi ir tikpat nozīmīgas kā mūsu attiecības ar citiem. Stenfordas universitātes Līdzjūtības un altruisma centra zinātniskā direktore Emma Seppala iesaka vienkāršu stratēģiju, ka trenēt iejūtību pret sevi:  Izturies pret sevi līdzīgi kā pret kolēģi vai draugu, kurš ir cietis neveiksmi. “Nerāj un netiesā”, viņa raksta, “ tā tu tikai vairosi sava drauga izmisumu, bet klausies viņā ar izpratni. Iedrošini savu draugu atcerēties, ka kļūdas – tā ir normāla parādība.”

E.Seppala savā grāmatā  “The Happiness Track”  uzsver četras galvenās stratēģijas, kā kļūt iejūtīgākam pret sevi:

• Nomaini negatīvo dialogu ar sevi. Tā vietā, lai teiktu: “Kā gan es varēju  ko tādu izdarīt? Es esmu tāds stulbenis!”, vari sacīt: “Kādu brīdi mani bija pārņēmusi izklaidība, un tas nav nekas īpašs.”
• Uzraksti vēstuli pats sev.  Iztēlojies, ka tu raksti vēstuli draugam, kurš ir pieļāvis tādu pašu kļūdu kā tu – iespējams, tu nebūsi tik dusmīgs un būsi vairāk atbalstošs.
• Izdomā frāzi, kura pauž iejūtību pret sevi. K.Nefas personīgā mantra sarežģītās situācijās ir: “Šis ir ciešanu brīdis. Ciešanas ir daļa no dzīves. Kaut es šajā brīdī spētu būt laipna pret sevi; kaut es spētu dāvāt sev nepieciešamo iejūtību.”
• Izveido savu ikdienas pateicību sarakstu. Katru dienu pieraksti piecas lietas, par kurām tu izjūti pateicību. Pievieno piecus individuālos sasniegumus ar kuriem tu lepojies.

Vairāk lasiet šeit

Kā koncentrēties: 5 pētījumos balstīti koncentrēšanās noslēpumi
How to Focus: 5 Research-Backed Secrets to Concentration

Jautājums, uz kuru daudzi šodien nerod atbildi, ir: “kā koncentrēties”.  Ēriks Barkers ir apkopojis vairāku pētnieku secinājumus rakstā par 5 koncentrēšanās veidiem:

• Koncentrēšanās ir muskulis: jo vairāk laika tu pavadi koncentrējoties, jo labāk tev izdodas. Nepadodies
• Iztīri savu galvu: vai tev ir kādas bažas? Pieraksti tās. Sastādi plānu, kā tās pārvarēt. Tad ķeries pie darba.
• Vieta, vieta, vieta: dodies uz vietu, kur tu zini, ka vari daudz izdarīt, kur nav šķēršļu uzmanības noturēšanai.
• Pārstāj būt reaģējošs: atslēdz paziņojumus telefonā. Lai nav nekādu traucējumu. Viss sākas un beidzas ar tevi.
• Izgulies: jeb arī tu būsi truls, lēns un impulsīvs. Vairāk miega nozīmē labāku sniegumu visās jomās.

Plašāk un detalizētāk lasiet šeit   

Mācies patikt pašam sev
Learn to Like Yourself

Jautra animācija par to, kā sadzīvot ar savu izskatu + apzinātības prakse, labāku attiecību pašam ar sevi attīstīšanai. Šis īsais animācijas video piedāvā gudrību, kā labi justies pašam savā ādā. Jūs varat ļaut, lai vilšanās tajā, kā jums nav – piemēram, skaistu biezu matu, perfektas formas ausu – stimulē to, kā jūs novērtējat skaisto, kas ir ap jums. Tā vietā, lai teiktu, ka izskats nav svarīgs, mēs varam kļūt ieinteresēti ieraudzīt skaistumu jaunās vietās – piemēram, patīkamā zodā. Tikšana galā ar saviem negatīvajiem iekšējiem komentāriem (“Mans deguns ir pārāk liels/ pārāk mazs”, “Es vēlos, lai man būtu vairāk matu") var palīdzēt mums kļūt līdzjūtīgākiem pret sevi un arī - citiem".
Vairāk skatieties un lasiet šeit: http://ej.uz/c8w7

Kā stress izmaina smadzenes un ķermeni
How Stress Changes the Brain and Body

Nekontrolēts stress mūs var patiešām padarīt  slimus, sākot ar problēmām gremošanas sistēmā līdz pat insulta riskam. Mēs visi izjūtam stresu – tā ir reakcija, kura īstermiņā var būt arī labvēlīga, gadījumos, kad mums tuvojas darba izpildes pēdējais termiņš, vai arī kādā īpaši aizņemtā dienā. Taču ilgtermiņā tas rada negatīvas sekas gan prātā, gan ķermenī. Emori universitātes profesores Šāronas Horešas Bergkvistas (Sharon Horesh Bergquist) veidotajā Ted Ed video mēs varam ļoti uzskatāmi redzēt, kas ķermenī notiek hroniska stresa gadījumā.
Video parāda, ka stresa situācijā virsnieru dziedzeri atbrīvo tādus hormonus kā kortizolu, adrenalīnu un norepinefrīnu. Adrenalīns izraisa sirdsdarbības paātrināšanos un paaugstina asinsspiedienu. Tikmēr kortizols izraisa asinsvadu sieniņu iekšējā slāņa neadekvātu funkcionēšanu. Šīs izmaiņas palielina infarkta un insulta iespējamību. Augsts kortizola līmenis ir saistīts arī ar apetītes svārstībām un svara pieaugumu.
Bergkvista saka ka labākais veids kā samazināt stresu ir atrast citu veidu, kā uz to reaģēt – ne kā uz draudu, bet kā uz izaicinājumu, kuru ir iespējams kontrolēt un pārvaldīt. Viens no šādiem veidiem ir meditācija.
Vairāk lasiet un skatieties šeit: http://ej.uz/zz78

Īsfilmas veidotāja Džūlija Baijere Zalcmane ir uzsākusi līdzekļu vākšanas kampaņu internetā (crowdfunding), lai radītu īsfilmu sēriju, kas pēta apzinātības meditāciju kā dziedināšanas līdzekli. Pagājušā gada rudenī  viņa radīja īsfilmu “Vienkārši elpo” (“Just Breathe”), kurā tiek rādīts viņas dēls un viņa klasesbiedri. Bērni četras minūtes runā par meditēšanu un to, kā tikt galā ar sarežģītām emocijām. Šī mazā filmiņa negaidīti ieguva plašu popularitāti pēc tam, kad Džons Kabats-Zinns, Apzinātībā balstītas stresa mazināšanas sistēmas (MBSR) izveidotājs, dalījās ar to sociālajā tīklā Twitter kā arī pēc tam, kad tā tika parādīta ASV TV zvaigznes Ofras Vinfrijas šovā, uzreiz pēc sarunas ar Kabatu-Zinnu. Baijere Zalcmane ir apmeklējusi sešu nedēļu apzinātibas kursu, pati katru dienu 30 minūtes meditē un vēlas ar citu, līdzīgu, īsfilmu palīdzību atspoguļot ieguvumus, kādus sniedz meditēšana. Autore ir iecerējusi radīt trīs minūšu garas īsfilmas, kurās būs fiksētas sarunas ar cilvēkiem, kas ir mācījušies apzinātību. Šajā sērijā tiks pētītas raizes, slimības, zaudējumi un atkarības.

“Vienkārši elpo” video skatieties šeit: http://ej.uz/rdr2